Latvijas būvniecības gada balva 2018

Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva ir lielākais būvju izvērtēšanas konkurss Latvijā, kuram tikaiesniegti kopskaitā 143 pieteikumi 10 nominācijās. Konkursā piedalījās arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas pilsoņi – būvniecības speciālisti.

Nominācija Fasāžu rekonstrukcija

1.vieta– Alberta iela 9, Rīga. Pasūtītājs dzīvokļu īpašnieku biedrība. Projekts arhitekti Daiga Lēvalde, Artūrs Lapiņš. Būvnieks Fasāde Pro.

2.vieta– Lāčplēša iela 13, Rīga. Pasūtītājs Axi Invest. Projekts arhitekte Ilze Mekša. Būvnieks PRO DEV.

3.vieta– Krišjāņa Barona iela 30, Rīga. Pasūtītājs K47. Projekts arhitekts Iļja Miļgroms, SINTARH. Būvnieks E&E.

Konkursa Latvijas Būvniecības gada balva 2018 žūrijas VIEDOKĻI par būvniecības tendencēm 2018.gadā un 2019.gadā

Konkursa žūrijā darbojās – Agrita Lūse, publiciste, Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, Leonards Dubkēvičš, būvuzraugs, Ronalds Lūsis, Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis, Ligita Silkāne, arhitekte, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs, Jānis Zolbergs, būvuzraugs, Igors Šenbergs, būvinženieris, Jānis Dripe, KM ministra padomnieks, arhitekts, Jānis Lejnieks, arhitekts, publicists, Kristaps Ceplis, koka būvju eksperts, Kirils Loškarjovs, inženierbūvju eksperts, Kārlis Vilkaušs, būvkonstrukciju projektētājs.

 

Jānis Dripe, KM eksperts, RISEBA Arhitektūras skolas vadītājs

Esmu profesionāli gandarīts, ka valstī turpinās kultūras būvju izvērsts un jēgpilns attīstības process. Šī gada vērtēšanas uzmanības lokā ir Valsts simtgades laikā un kontekstā īstenotās būves – Lielās estrādes skatītāju lauks, Jūrmalas Kultūras centrs ar akustiski teicamu Mūzikas skolas zāli un publisko bibliotēku, Siguldas kultūras centrs “Devons”, Dobeles mākslas skola un citi svarīgi objekti. Tās ir būves visas sabiedrības labumam un ar īpašām arhitektūras kvalitātēm. Mērogā atšķirīgas un ne tikai Rīgā īstenotas. Materiālos un formā parādās laika gars un vietas konteksts, metaforas vai modernisma ekspresīvais gars.

Būvniecībā vērojama daudzveidība

Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs

2018.gadā ekspluatācijā nodoto un konkursā pieteikto objektu skaits ļauj domā, ka Latvijā būvniekiem darba pietek, nereti šajā nozarē pat izjūtot kvalificētu darba roku trūkumu. Objektu funkciju un mērogu daudzveidība ir pārsteidzoša, bet tie visi kalpo dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai un sakārtošanai. Milzīgu industriālu kompleksu jaunbūves vai jaunu ceļu izbūves, kas kalpo transporta un tranzīta vajadzībām, ir tikpat svarīgas kā mazu, filigrānu koka ēku vai parka skulptūru restaurācijas, kas sniedz iespējas tūrisma attīstībai reģionos. Būtiska un pieaugoša tendence pilsētvides kvalitātes uzlabošanā ir fasāžu restaurācijas, kas skar gan sabiedriskās, gan dzīvojamās ēkas, piešķirot tām jaunus vaibstus.

Drosmīgi soļi attīsta nozari

Igors Šenbergs, būvinženieris

Izvērtējot būvniecības konkursam iesniegtos objektus, skaidri saredzami pozitīvie un negatīvie aspekti, kas valda nozarē. Speciālisti ir iemācījušies strādāt atbilstoši standartiem un iestrādāt materiālus atbilstoši ražotāju norādēm. Sāk iezīmēties laba būvniecības prakse, liela daļa būvniecības dalībnieku saprot, kā veidot starpsienas, izbūvēt ugunsdrošus risinājumus, izpildīt vides pieejamības prasības, ka veidot būvi atbilstoši būvkonstrukciju projektētāju un arhitektu iecerēm. Bet diemžēl pats darbu izpildījums brīžiem ir paviršs, var just būvniecības dalībnieku kompetences un attieksmes trūkumu, kurai vajadzētu būt labākai pret darāmo darbu. No viens puses it kā zinām, kā pareizi jāstrādā, bet no otras puses – nemākam vai negribām pareizi izpildīt. Valstiskā līmenī aplūkojot konkursam pieteiktos objektus, iepriecināja, ka mazas pašvaldības uzdrošinās projektēt un būvēt, lai arī šie objekti nav saistāmi ar kādu nebūt biznesu, bet tikai sabiedriskiem ieguvumiem. Mainās vide un mainās cilvēki – sakārtota vide rosina labus procesus sabiedrībā. Un šī joma nav pārvērtējama. Savukārt lielu objektu, komandas jāuzteic par uzdrošināšanos realizēt sarežģītus un unikālus risinājumus, kuri Latvijā tiek pielietoti pirmo reizi. Tās nav dēvējamas par inovācijām, jo pasaulē šīs tehnoloģijas jau ir zināmas. Latvijā cilvēki uzdrošinās riskēt, mēģina iedziļināties, nevis būvē to, pie kā ir pieraduši. Drosmīgi soļi attīsta nozari, piemēram, putekļu žogs Krievu salā vai Mežaparka estrādes risinājumi ir jauna pieredze pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem.

Kvalitatīvs konkurss par ekspluatācijā nodotiem būvobjektiem

Agrita Lūse, viena no konkursa organizatorēm, BDCC valdes locekle

Esmu uzkrājusi pamatīgu pieredzi, darbojoties dažādos būvju konkursos astoņu gadu garumā un piedalījusies neskaitāmu objektu apskatēs. Jāsecina, ka šo gadu laikā ir paaugstinājusies izpratne par to, kas tad ir laba, 21.gadsimtam atbilstoša būvniecība, tirgus ir iepazinis dažādus modernus materiālus un inovatīvus risinājumus. Ja pirms astoņiem gadiem vairāk iepazinām būves, tad šobrīd būtisku pienesumu veido publiskās ārtelpas objekti – stadioni, pastaigu takas, parku labiekārtojumi. Par ikdienas slengu ir kļuvis jēdziens rekuperācija, lai gan, šķiet, ne visiem ir skaidrs, ko tā nozīmē un kādam jābūt iekārtas lietderības koeficientam, lai attaisnotu jēdziena rekuperācija izmantošanu. Prieks, ka Latvijas būvnieki katru gadu realizē pa kādam apjomīgam, neparastam, struktūrā sarežģītam un arhitektoniski pievilcīgam objektam – tādi ir bijuši Rēzeknes koncertzāle Gors, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rundāles pils, Bauskas pils restaurācija, VEF kultūras pils atjaunošana, šogad tādi objekti ir Mežaparka Lielās estrādes skatītāju lauka pārbūve un putekļu žogs Krievu salā. Palielinās koka būvniecības kapacitāte, sabiedrība vairs nebaidās no koka kā būvmateriāla, ko saredzam gan realizētajos objektos, gan vērienīgās iecerēs. Konkursi būvniecības objektiem ir aktuāli un nepieciešami, jo nav izdomāts vēl cits veids, kā Latvijas sabiedrību iepazīstināt būvnieku, pasūtītāju un projektētāju paveikto gada laikā. Un vēlētos atzīmēt tieši mūsu konkursu Latvijas Būvniecības Gada balva, kas tiek organizēts augstā līmenī, kvalitatīvi ar nopietnu gala ceremoniju, turklāt visi žūrijas pārstāvji ir praktiķi ar reālu ikdienas pieredzi būvlaukumā. Būvniecība ir galvenā nozare, ja tā attīstās, tad attīstās sabiedrība, kultūra, izglītība, ārstniecība.

Būt būvniekam – tas ir prestiži.

---