Siltināt vai nē? 5 aplami pieņēmumi par siltināšanu

Šogad atkal tiek atvērta renovācijas programma, kuras ietvaros tiek nodrošināta iespēja siltināt daudzdzīvokļu mājas ar ERAF līdzfinansējumu. Kopējais līdzfinansējums programmas ietvaros ir vairāk nekā 166 miljoni eiro.

Atbalstu energoefektivitātes pasākumu paaugstināšanas projektu realizācijai nodrošina Attīstības finanšu institūcija Altum.

Kaut gan šobrīd nav oficiāli izziņots, ka interesenti var gatavot un iesniegt dokumentus Altum izvērtēšanai, pieteikumu pieņemšana un to atbilstības izvērtēšana jau ir sākusies.

Uz šo brīdi nosiltināto māju apjoms ir salīdzinoši neliels – saskaņā ar Ekonomikas Ministrijas publicētajiem datiem ir pabeigta 740 māju renovācija, savukārt renovējamo māju potenciāls tiek lēsts ap 23 000 ēku.

Iemesli ir dažādi. Tiek vainota līdzfinansējuma ieguves procesa birokrātija, iedzīvotāju bažas par papildu izdevumiem un sagaidāmo būvdarbu kvalitāti u.c.

Tomēr nereti būtiskākais iemesls, kas mājas dzīvokļu īpašniekus attur no vienošanās par renovācijas nepieciešamību, ir aplami iesakņojušies pieņēmumi.

Esam apkopojuši piecus visbiežāk dzirdētos aplamos pieņēmumus ar tiem atbilstošiem atspēkojumiem:

#1 Pieņēmums

Labāk māju nesiltināt. Siltināšanas rezultātā būs problēmas ar ventilāciju, radīsies lieks mitrums, parādīsies pelējums uz fasādes utt.

Ievērojot projektu un spēkā esošos būvnormatīvus, kas reglamentē materiālu un metožu pielietojumu siltināšanas darbiem, problēmas ar gaisa apmaiņu un mitruma uzkrāšanos neradīsies. Būvnormatīvu noteikumi reglamentē pielietojamos materiālus ar tiem atbilstošajiem parametriem, savukārt ETAG 004 standarts nosaka siltināšanas sistēmu pielietojumu (siltināšanas būvdarbu izpildi).

Māju siltināšana būvniecības nozarē nav jaunums. Šie darbi gan no materiālu, gan metožu viedokļa ir atstrādāti un standartizēti. Energoefektivitātes un māju siltināšanas jautājumi ir aktuāli virknē Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu pirms vairākiem desmitiem gadu būvētajam dzīvojamajam fondam.

Minētās ventilācijas problēmas, mitruma uzkrāšanās, aļģu parādīšanās uz fasādes galvenokārt ir saistītas ar atkāpēm no reglamentētās būvniecības prakses. No tā pamatā iespējams izvairīties, lielāku vērību pievēršot pakalpojumu sniedzēju izvēlei un to pieredzei šādu darbu izpildē.

Ieskatu par ETAG 004 standartu, ko tas reglamentē un prasībām fasādes siltināšanas materiāliem varat aplūkot šai video.

 

Par ETAG 004 standartu un siltināšanas materiālu izmantošanas labo praksi ir pieejama virkne materiālu Ekonomikas Ministrijas projekta “Dzīvo siltāk” resursos.

#2 Pieņēmums

Visi līdzekļi tiks novirzīti renovācijai un vairs nebūs naudas, lai veiktu nepieciešamos mājas remonta darbus.

Gatavojot renovācijai nepieciešamo dokumentāciju, tiek veikta ēkas tehniskā apsekošana, tās ietvaros konstatējot būtiskās tehniskās problēmas, kas pārskatāmā periodā būtu jānovērš. Bieži liela daļa šo jautājumu ir aktuāla arī siltināšanas kontekstā, piemēram,  jumta seguma bojājumi, apkures sistēmas problēmas, bojājumi fasādē, drūpoši balkoni, novecojušas ārdurvis, veci, energoneefektīvi logi utt.

#3 Pieņēmums

Ja māja, kurā es dzīvoju, tiks nosiltināta, man radīsies problēmas, ja vēlēšos pārdot savu dzīvokli, jo man būs jāatmaksā uz dzīvokli attiecinātā siltināšanas kredīta daļa.

Kredīta ņēmējs ir juridiska persona. Tā var būt mājas dzīvokļu kopība, apsaimniekotājs utml.

Dzīvokļa īpašniekiem nav saistību atmaksāt attiecināmo kredīta daļu, ja dzīvokļa īpašums tiek pārdots. Nākamais dzīvokļa īpašnieks tiek iepazīstināts ar esošo situāciju, tostarp ikmēneša kredīta maksājumu par atlikušo periodu, un jaunais dzīvokļa īpašnieks turpina veikt aktuālos maksājumus līdz pilnīgai kredīta dzēšanai.

#4 Pieņēmums

Renovācija ir nesamērīgi dārga. Tad jau drīzāk ir jāapsver iespēja iegādāties dzīvokli jaunā mājā.

Skatoties no izmaksu viedokļa, dzīvoklis jaunbūvētā mājā, atkarībā no mājas atrašanās vietas un vēl virknes faktoru, izmaksās aptuveni 1000 – 1500 EUR/m2 un vairāk. Mājas renovācija savukārt aptuveni 100 – 150 EUR/m2. Uzņemties iniciatīvu un renovēt māju bieži būs pieejamāks ceļš uz labāku dzīves kvalitāti. Turklāt jāatceras, ka dzīvokļa vērtība renovētā mājā būs ievērojami lielāka nekā pirms renovācijas. Nereti īpašuma vērtības pieaugums ir 10 līdz pat 20%.

#5 Pieņēmums

Mājas renovācijas process ar ERAF līdzfinansējuma piesaisti ir ļoti komplicēts.

Kā atzīst lielākā daļa nosiltināto māju dzīvokļu īpašnieku, lielākā piepūle visbiežāk ir bijusi tieši panākt kopēju lēmumu par mājas renovācijas nepieciešamību. Pārējās sekojošās darbības arī ir prasījušas laiku un enerģiju, tomēr gandrīz visi atzīst, ka pūles ir bijušas tā vērtas un ir gandarīti par samazināto siltumenerģijas patēriņu un sakopto vidi.

ERAF līdzfinansējuma pieejamība ir lieliska iespēja, lai uzlabotu mājas energoefektivitāti, izmantojot līdzfinansējumu līdz 50% no uz siltināšanas projekta attiecināmajām izmaksām. Šādi tiek samazināta ne tikai maksa par izmanto siltumenerģiju, kas parasti siltināšanas darbu rezultātā samazinās par 40 – 60%, bet arī uzlabots mājas tehniskais stāvoklis, mājas vizuālais izskats, kā arī šajā siltināšanas programmā pie attiecināmajām izmaksām ir iekļauts arī kāpņu telpas remonts.

Mēs noteikti ieteiktu izvērtēt iespēju veikt mājas renovācijas darbus, piesaistot ERAF līdzfinansējumu. Ļoti iespējams, ka šī ir pēdējā šāda veida siltināšanas programma, kā ietvaros ir iespēja pretendēt uz 50% līdzfinansējumu siltināšanas darbiem un pārējām attiecināmajām izmaksām.

Ja Jums ir interese par mājas siltināšanu, lūdzu, sazinieties ar mums un mēs jums palīdzēsim. Mēs nodrošinām gan siltināšanas projekta vadību, gan projekta izstrādi un būvdarbus.

---